Es nezinu, cik ilgi biju bezsamaņā, bet man liekas, ka ilgi nebiju. Atvēru acis un nesapratu, kur esmu. Svešas sienas, gulta, skapji... Es biju pie kāda dzīvoklī, mīksta gultas veļa, apģērbs man bija mugurā, vienīgais zābaciņi bija novilkti un mati izlaisti. Atvērusi acis es tā sastingusi arī gulēju, jo nezināju ko darīt, es smagi elpoju, jo biju satraukusies. Dzirdu kādu nākam.
Pavērās durvis un manā priekšā viņš nostājās. Es izelpoju dziļu nopūtu, kura man spieda krūtīs un sāku raudāt aiz prieka, ka sapratu viss ir kārtībā, ka nekas ar mani nav noticis. Viņš tajā brīdī pienāca man klāt un ar vienu roku apskāva, lai nomierinātu. Tas bija aptiekas puika, un tad es atcerējos, ka pat tā īsti nezinu viņa vārdu. Viņš skatījās uz mani un pasmaidīji, viņam rokās bija tējas krūze. Viņš apsēdās uz gultas maliņas un jautāja kā jūtos, vai viss kārtībā? Es vēlējos, lai viņš nāk tuvāk, es vēlējos, lai viņš mani tur cieši savās skavās, bet šīs vēlmes es turēju pie sevis. Es jautāju, kas notika un viņš pastāstīja :”Pirmkārt, meitenīt, Tu aizgāji no kafejnīcas pat nepaskatoties uz mani, Tu biji ļoti dusmīga, es gan priecājos, ka šoreiz Tu uz mani nedusmojies (viņš pasmīnēja). Īsi pēc Tavas aiziešanas arī es aizgāju prom, jo kā nekā rīt ir darba diena, respektīvi, pēc dažām stundām, jau jāpošas būs. Gāju gar kafejnīcu pa lielo ielu līdz izdzirdēju kliedzienu. Pēdējā laikā šajā apkārtnē ir konstatēti vairāki izvarošanas gadījumi, tāpēc devos uz kliedziena virzienu, bija tikvien kā jānogriežas pa kreisi un redzēju Tevi zemē guļam un Tev blakus vīrieti. Tālāk Tev nav nekas jāzina, bet zini, ka esi drošībā.”
Noklausoties to visu, es vienkārši gulēju un skatījos grieztos, es nezināju ko domāt, manas acu zīlītes šaudījās pa visu istabu, apdomājot tikko dzirdēto. Līdz es tikai spēju pār lūpām izdabūt vārdu ‘Paldies’. Tik tuvu... Ir pulkstenis trīs naktī, es nezinu cik tālu ir manas mājas no viņa mājām, es nezinu, ko tagad darīt? Viņš klusēja, skatījās man sejā laikam varēja redzēt dažādas emocijas. Es teicu, ka man jāiet uz mājām, jo man arī uz darbu pēc pāris stundām jāpošas, bet viņš mani atturēja, teica, ka viss kārtībā, lai es mierīgi paguļot vēl, kamēr var. Uz darbu viņš mani norīta aizvedīšot, pirms tam vēl ievedīs pie manis, lai varu paņemt visu vajadzīgo darbam un pārģērbties, bet tagad, lai es nomierinos un paguļu, jo esmu dabūjusi spēcīgu triecienu fizisku, kā arī morālu. Tad pēkšņi es viņam pajautāju, kā viņu sauc? Viņš smējās, bet ne ļauni, skatījās un smaidīja līdz beidzot pēc ilgas klusēšanas pauzes atzinās, kā viņu sauc. Nezinu, vai viņš savu vārdu bija aizmirsis vai kā, varbūt viņš izdomāja sev vārdu, lai nebūtu jāsaka savs īstais vārds, iespējams viņš katrai meitenei melo par savu personību. Es vienkārši nezinu, ko domāt pēc tā, kad redzēju viņu ar citu sievieti. Tajā brīdi saņēmu vēl vienu triecienu- man viņš gribot, negribot patika. Ak, kā man veicas... Bet es ignorēšu šīs sajūtas. Tad es atļāvos viņam pajautāt :”Marek, bet vai Tava draudzene nedusmosies, ka Tu pie sevis izguldi kaut kādu meiteni?” Viņš atkal pasmaidīja, sasodīts, tas smaids... tāda smaida dēļ es būtu gatava nogalināt! Teicu, ka redzēju viņu šodien veikalā ar savu meiteni, nu gluži kā ziepju seriālā arī šoreiz bija tāds pats scenārijs- tā izrādījās bija viņa māsīca, kura ir atbraukusi paciemoties. Draudzenes viņam neesot, šis fakts man patika, vismaz pagaidām. Tā nu vārds pa vārdam mēs runājāmies. Es vēroju kā runājot, viņam kustējās lūpas un es vēlējos tās nogaršot, es vēroju viņa mīmikas un es vēlējos viņa sejai pieskarties, es redzēju viņa ķermeņi apģērbā un es vēlējos to redzēt bez apģērba, es vēroju viņa rokas, kuras varēja redzēt pateicoties T-kreklam ar īsajām rokām un es vēlos šīs rokas just sev apkārt un just kā viņa plauktas glāsta manu augumu... Es viņu visu vēlējos, iekāroju. Bet nepadevos kārdinājumam un neizrādīju nekādu tāda veida interesi. Kad pulkstenis rādīja jau pieci rītā, nolēmām, ka gulēt jāiet. Pajautāju, kur viņš gulēs, ņemot vērā, ka es esmu ieņēmusi viņa gultu, viņš teicās, ka uz grīdas, bet tam es nepiekritu. Man nepatīk, kad manis dēļ kādam jāguļ uz grīdas, man tas šausmīgi riebjas, nevēlos, lai kāds manis dēļ izjustu diskomfortu. Vēl jo vairāk, kad atlicis ir gulēt tikai divas stundas, tāpēc teicu, lai ņem segu vēl vienu un nāk gulēt man blakus. Dīvainā kārtā, man nenācās viņu īpaši pārliecināt, jo viņš manam ieteikumam nepretojās. Bet neguļ jau ar drēbēm, tāpēc nācās atbrīvoties no dažiem apģērba gabaliem, kamēr viņš aizgāja pakaļ segai es noģērbos. Kad ielīdu zem segas arī viņš ienāca ar līdzpaņemtu segu un viņš bija tikai ģērbts bokseršortiņos, mani pārņēma knapi valdāma iekāre. Domājat mēs gulējām? Nē. Mēs turpinājām runāties...

Like! 3