Atkal puteņo... Diena tāda pelēka,aiz loga vēja nestas, lido sniega pārslas. Tās griežas neprātīgā dejā ar drauskuli,vēju,līdz pagurušas,pierimst uz zemes,pārklājot to ar aukstu,baltu segu......
 Šodien nez kapēc arī dvēselē tāds kā putenis.... prieks mijas ar skumjām,atmiņas ar sapņiem par to,kas varētu būt,uzvaras un zaudējumi,vientulība,ilgas,nemiers....,bet pāri visam kā mīksta,samtaima sega klājas CERĪBA.....

Pëlqen!