Man neviens neteica, ka iebraukšu bedrē. Kad to uzzināju, tad jau biju 2
reiz sasitis galvu.
Gribēju novilkt žaketi, bet aizmirsu atsprādzēt drošības jostu.
Josta mani sasēja un nelaida vaļā. Nācās neapstājoties braukt līdz
Līvāniem, kur man beidzās benzīns un es lēnām apgāzu govi.
Neskatoties uz to, ka šo paskaidrojumu raksta mana sieva, un es
cenšos diktēt, kā arī neskatoties uz to, ka manas asinīs nav
konstatētas nevienas skaidras promiles asiņu, es lūdzu mani palaist
mājas, jo es taču biju piesprādzējies un pa mobilo arī nerunāju...
Braucot mašīnā es tā smējos, ka aizmirsu, ka esmu pie stūres.
Domāju, ka stūrē Valdis. Viņu būtu jāsauc pie atbildības.
Braucu ar auto alkohola reibuma, jo biju pārāk iereibis, lai varētu
iet kājām.
Izbāzu roku pa logu ar nolūku pārbaudīt, no kuras puses pūš vējš. Bet
ceļu policists nodomāja, ka rādu viņam trešo pirkstu.
Alkometrs meloja, un pēc policista acīm varēja redzēt, ka viņi ir uz
vienu roku.
(ctrl+c, ctrl+v)
There are no comments yet.
Leave your comment, start the discussion!