Ezītis teica Lācītim:
- Cik tomēr ir labi, ka mēs esam viens otram!
Lācītis pamāja ar galvu.
- Tu tikai iedomājies: manis nav, tu sēdi viens un nav ar ko parunāt!
- Bet kur tu esi?
- Manis nav..
- Tā nemēdz būt, teica Lāčuks..
- Es arī tā domāju, teica Ezītis..
- Bet pēkšņi manis pavisam nav..tu esi viens..nu ko tu darīsi??
- Iešu pie tevis..
- Nu muļķītis!.. manis taču nav!
- Tad tu sēdi pie upes un skaties uz mēnesi..
- Arī pie upes nav..
- Tad tu aizgāji kkur un vēl neesi atgriezies!!.. es skriešu, pārmeklēšu visu mežu un tevi atradīšu!!
- Nē, teica Ezīts.. - manis ne drusciņas nav..saproti??
- Ko tu man piesienies?? - sadusmojās Lāčuks.. - Ja Tevis nav, tad arī manis nav..saprati??

Like! 3